(Prāta Vētra/Renārs Kaupers) 

Skaistie mirkļi neapstājas, bet to nevar teikt par tiem
mirkļiem kaitinošākajiem, mirkļiem nepatīkamajiem. 

Bet, man liekas, 
Saule spīd un lietus maigs, ūdens zaigo, svaigs ir gaiss,
varavīksnes mierīgais sāns man māca savaldīties.
Krūtīs griežas pavasars, virmo, virmo mīlas gars.
Brīnumskaistais jasmīnzars, krūtīs griežas, krūtīs pavasars.
Piekāpties ir jāmāk pat, ja bieži jūties zaudētājs,
nevar būt tik tiepīgs āzis, plānā galda urbinātājs. 

Bet, man liekas,
Saule spīd un lietus maigs, ūdens zaigo, svaigs ir gaiss,
varavīksnes mierīgais sāns man māca savaldīties.
Krūtīs griežas pavasars, virmo, virmo mīlas gars.
Brīnumskaistais jasmīnzars, krūtīs griežas, krūtīs pavasars.
Un tā es mācos skaitīt skaistos brīžus, mācos piekāpties,
mācīties no savām kļūdām, pavasaros mīlēties. 

Un, man liekas,
Saule spīd un lietus maigs, ūdens zaigo, svaigs ir gaiss,
varavīksnes mierīgais sāns man māca savaldīties.
Krūtīs griežas pavasars, virmo, virmo mīlas gars.
Brīnumskaistais jasmīnzars, krūtīs griežas pavasars.