(Renārs Kaupers/Renārs Kaupers) 

Tu esi perfekta, izskatīgs, kaislīga, brīnišķīga,
liekas, ka man tevis žēl.
Tavi pieskārieni man vairs nav viendabīgi,
divdomīgi gan.
Jā, jā,
bez liekiem komentāriem atzīšos tav mīlā,
bet līdz ar to vēl nekas nav teikts,
jo lielās sabiedrības vairākuma ķīlā
es esmu neievainojami beigts. 

Tu esi mana, ejam roku rokā, kur vien paradīze piedāvā,
Man vēl nav gana kā roku rokā, tā kā bērni spēlē kazdārzā.
Tu esi mana, ejam roku rokā, kur vien paradīze piedāvā,
Man vēl nav gana kā roku rokā, tā kā bērni spēlē kazdārzā. 

Kā katru darbadienu atgriežos es mājās,
bet maniem aizspriedumiem vēl nav gals.
Jo vairāk slīcina, jo vairāk tie prot peldēt,
turēties virs ūdens cik tik var. 

Jā, jā,
vai tagad, visu zinot, iešu taisni kārties
pie sēru vītola, kas pretī stāv?
Kādas muļķības, es labāk iešu mīlēties,
mīlēties nekad nav par vēlu. 

Tu esi mana, ejam roku rokā, kur vien paradīze piedāvā,
Man vēl nav gana kā roku rokā, tā kā bērni spēlē kazdārzā.
Tu esi mana, ejam roku rokā, kur vien paradīze piedāvā,
Man vēl nav gana kā roku rokā, tā kā bērni spēlē kazdārzā. 

Tu esi perfekta, izskatīgs, kaislīga, brīnišķīga,
liekas, ka man tevis žēl.
Tavi pieskārieni man vairs nav viendabīgi,
divdomīgi gan. 

Jā, jā,
bez liekiem komentāriem atzīšos tav mīlā,
iet līdz ar to vēl nekas nav teikts,
jo lielās sabiedrības vairākuma ķīlā
es esmu neievainojami beigts. 

Tu esi mana, ejam roku rokā, kur vien paradīze piedāvā,
Man vēl nav gana kā roku rokā, tā kā bērni spēlē kazdārzā.
Tu esi mana, ejam roku rokā, kur vien paradīze piedāvā,

Man vēl nav gana kā roku rokā, tā kā bērni spēlē kazdārzā