(Kaspars Roga/Renārs Kaupers) 

Kā es vēlētos būt spoguļa abās pusēs,
Sev patikt, un tev iepatikties.
Sāksies kā parasti viss –
Skatiens pret skatienu.
Tālāk kā paveiksies, 

Skrējiens ar ieskrējienu.
Man tiešām nebūtu žēl,
Dotu, ja būtu ko dot.
Zini, tagad vēl nē…
Vēlāk es paskaidrotu. 

Kā es vēlētos būt godīgāks pret sevi,
Pret tevi un pret citiem, kā ikviens.
Bet notiks, kam jānotiek –
Randez – vous un vēstules. 

Mazliet pat garlaicīgi,
Atkārtojas vēsture.
Man tiešām nebūtu žēl,
Dotu, ja būtu ko dot.
Zini, tagad vēl nē…
Vēlāk es paskaidrotu. 

Piedod, es nevarēšu atzīties līdz galam,
Vien smaidot pieklājīgi pateikt: “Nē…”
Beigsies kā parasti viss –
Man vienalga, tev asaras.
Gadsimtā nākamajā
Iesim, kur vasaras. 

Man tiešām nebūtu žēl,
Dotu, ja būtu ko dot.
Zini, tagad vēl nē…
Vēlāk es paskaidrotu.